Aktīvā vadība un darba metodes
Mēs kā ģimenes uzņēmums, kas darbojas 21 tirgū, pastāvīgi koncentrējamies uz savas vadības pilnveidošanu. Jau 45 gadus mēs sadarbojamies ar uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, tāpēc mēs tev labprāt palīdzēsim gan ar darba vietas iekārtošanu, gan papildināsim tavas zināšanas par vadību, piemēram, aktīvo vadību.
Kur radās aktīvā vadība?
Aktīvās vadības saknes meklējamas Aktīvas programmatūras izstrādes manifestā, ko 2000. gadu sākumā ASV sarakstījusi programmatūras izstrādātāju grupa. Modelis veidots, reaģējot uz tradicionālā ūdenskrituma modeļa ierobežojumiem un izaicinājumiem. Šis modelis ietvēra daudzveidīgas prasības, tostarp detalizētu specifikāciju nepieciešamību, nevajadzīgu birokrātiju un obligātu, plašu paveiktā darba dokumentēšanu. Arguments bija tāds, ka strauji mainīgajā pasaulē ar pastāvīgām tirgus izmaiņām, lai apmierinātu vajadzību pēc ātriem lēmumiem un efektīva darba, nepieciešama elastīga darba metode ar neformālu sadarbību un ātru lēmumu pieņemšanu.
Modeļi un metodes
Pastāv vairākas populāras metodes un modeļi, kas saistīti ar aktīvo darbu un kas bieži tiek izmantoti, lai palīdzētu darbiniekiem, komandām un veseliem uzņēmumiem kļūt efektīvākiem.- Scrum ir projektu vadības metode, kuras galvenie komponenti ir komunikācija, sadarbība un nepārtraukti uzlabojumi. Tā koncentrējas uz sarežģītu projektu sadalīšanu mazākās paveicamās daļās, kuras sauc par "sprintiem". Katram "sprintam" ir noteikts laika grafiks, parasti no nedēļas līdz mēnesim, kurā jāpabeidz noteikts uzdevumu kopums. Strādājot "sprintos", ik dienu tiek rīkotas sapulces, kurās tiek pārrunāti jaunākie notikumi. Scrum ietvaros pastāv trīs lomas - produkta īpašnieks, Scrum meistars un izstrādes komanda.
- Kanban ir darbplūsmu, procesu vizualizācijas un rezultātu optimizēšanas, kā arī, piemēram, vājo vietu identificēšanas metode. Darba uzdevumi parasti tiek vizualizēti uz ziņojumu dēļa vai tāfeles, iedalīti kolonnās, kas attēlo dažādus darba procesa posmus (parasti "Ienākošie", "Prioritārie", "Norisē" un "Pabeigtie"). Pēc tam ar līmlapiņām vai magnētiem uz tāfeles atzīmē, kas, kad, kādā secībā utt. jādara. Tas sniedz skaidru un uzskatāmu pārskatu, kam var izsekot ikviens.
- Lean modelis ir darba metode, kuras mērķis ir racionalizēt darba metodes, samazināt atkritumus nevajadzīga laika patēriņa un lieko resursu veidā, kā arī maksimāli paaugstināt produktivitāti. Piemēram, standartizētos procesos, kur visi darbinieki noteiktas darba daļas dara vienādi, ir vieglāk atklāt kļūdas, šādā veidā tās ātrāk novērst un tādējādi vēl vairāk optimizēt darbu un paaugstināt rentabilitāti.
- Scaled Agile Framework jeb SAFe metode tika izveidota, mēģinot padarīt visus (bieži vien lielus) uzņēmumus daudz veiklākus savās darba metodēs, cita starpā izmantojot efektīvākas darbplūsmas. Piemēram, ja Scrum ir aktīvu darba metožu kodols, SAFe var droši uzskatīt par veidu, kā to izmantot lielākai un visaptverošai pieejai, kas aptver visu organizāciju vai uzņēmumu. Drošs SAFe pamats ir skatīt uzņēmumus trīs līmeņos: portfolio, programmas un komandas līmenī.
Priekšrocības un trūkumi
Tāpat kā par visām vadības teorijām arī par aktīvo vadību var būt gan pozitīvi, gan negatīvi uzskati. Tā nav piemērota ikvienam darbiniekiem vai ikvienai darbavietai.
Šim vadības modelim ir vairākas priekšrocības gan individuālā, gan organizācijas līmenī:
- Pastāvīgi uzlabojumi: aktīva vadība rosina nemitīgi pārdomāt un pilnveidoties, kas var nākt par labu organizācijas iekšējam progresam, kam savukārt būtu jārezultējas ar apmierinātākiem klientiem un lielāku rentabilitāti.
- Labāk pielāgojama: aktīva vadība ļauj organizācijām pielāgoties pārmaiņām un reaģēt uz tām. Tas ir īpaši svarīgi pasaulē, kur tirgus apstākļi nepārtraukti attīstās un mainās.
- Uzticēšanās: izmantojot aktīvo darbu, ikviens ir laipni aicināts izteikties, valda atklātība un caurskatāmība gan darbinieku vidū, gan vadītāju un darbinieku vidū. Iekļaušanas sajūta lielā mērā veicina lielāku uzticēšanos un motivāciju.
Neskatoties uz vairākām priekšrocībām, aktīvajai vadībai ir arī trūkumi:
- Neskaidrība: aktīvā vadība dažkārt var būt neskaidra, jo ne vienmēr tā vadās pēc stingra, iepriekš noteikta plāna. Tas var radīt neizpratni un nedrošību, īpaši darbiniekos, kas pieraduši pie tradicionālākiem vadības stiliem.
- Augstas prasības: izmantojot aktīvā darba metodes, bieži vien ir lielāka nepieciešamība pēc visu darbinieku iesaistīšanās un vienlīdz lielas apņēmības izrādīšanas, turklāt pastāv atkarība citam no cita ieguldījuma. Tas ne visiem šķiet pieņemami.
- Nepietiekama dokumentēšana: aktīvās vadības dokumentēšanas trūkums var kļūt par problēmu. Tā kā uzmanības centrā bieži vien ir darbu izpilde un tūlītēja pāreja pie nākamajiem uzdevumiem, var nepamanīt svarīgus datus un informāciju.
Kopsavilkums:
Aktīvā vadība nozīmē būt elastīgiem, atsaucīgiem un iesaistītiem, kā arī radīt darba vidi, kurā darbiniekiem ir tiesības pieņemt pašiem savus lēmumus un tikt sadzirdētiem. Aktīvās vadības metodes un modeļi ir Scrum, Kanban, Lean modelis un SAFe. Šī modeļa priekšrocības ir pastāvīgi uzlabojumi, lielāka pielāgošanās spēja un liela uzticēšanās, savukārt negatīvās puses var nozīmēt neskaidrību, augstas prasības un nepietiekamu dokumentāciju.
Lasi vairāk par vadību
