Darbs no mājām. Kā tas ietekmē uzņēmuma rezultātus?

#Darbsnomājām ilgtermiņā - kā tas ietekmē uzņēmuma rezultātus?

Ja ir iespēja, un šis gads šo iespēju ir piešķīris lielākajai daļai birojos strādājošo, darbinieki izvēlas strādāt attālināti. Ja iepriekš šāda iespēja bija ierobežota biroja darba stereotipu dēļ, vadītāju bažu un apsvērumu dēļ par krītošo produktivitāti visu citu ikdienas dzīves izmaiņu starpā, tad šis gads ir ļāvis gandrīz visiem izmēģināt šādu opciju.

Darbinieki izvēlas strādāt attālināti. Tā ir mūsu jaunā realitāte. Un, ja tavs uzņēmums ir atļāvis šādu strādāšanas veidu, kādreizēja biroja dinamika, kņada un burzma tagad ir aizstāta ar tukšām platībām, kovidoriem * un klusumu.
Visticamāk, arī tavs HR, tāpat kā daudzi citi pēdējā pusgada laikā, ir izsūtījis darbinieku aptauju un prezentējis rezultātus par to, ka izņemot struktūrvienības A, B un C, pārējie 90% vēlas strādāt no mājām 2-3 dienas nedēļā. Savukārt A, B un C plāno maksimāli daudz laika pavadīt klātienē, kopā. Struktūrvienībai A, darba specifikas dēļ, fiziski jāatrodas uz vietas; B sava vadītāja spiediena rezultātā piekrituši, ka tikai klātienē ir spējīgi efektīvi komunicēt un veikt komandas darbu, savukārt, struktūrvienība C norāda uz nespēju ar videokonferenču programatūras palīdzību novadīt kaut vienu veiksmīgu radošās komunikācijas sesiju (prāta vētras, radošu risinājumu meklēšana, produktu attīstība) . Tomēr šīs trīs nodaļas ir mazākumā, un uzņēmumam ir jāpieņem lēmums par to, vai attālinātais darbs tiks pieļauts arī pēc distancēšanās režīma beigām.

Kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu par pāreju uz daļēji attālinātu darbu ilgtermiņā.

Vai vadītāji spēj vadīt attālināti?
 Galu galā lēmums par to, kā darbosies uzņēmums, būs atkarīgs no tā vadītāja vai valdes. No medijiem var pamanīt, ka abās nometnēs savācas lieli spēlētāji: no vienas puses Facebook, Twitter un daudzi citi pasludinājuši, ka ilgtermiņā plāno samazināt biroja platības. Arī Latvijā daži no lielākajiem IT uzņēmumiem nolēmuši darīt tāpat. No otrās puses ir arī savādāk noskaņoti: Bloomberg piemaksā darbiniekiem, kas strādā no birojā ~70 Eur dienā. Goldman Sachs un citi ir likuši pie pirmās iespējas visiem atgriezties birojā. Pamatojot šos lēmumus, vadītāji atsaucas uz dažādiem apsvērumiem: izmaksas, talantu piesaiste, kontrole, kultūra, zināšanu pārnese, produktivitāte, identitāte, darbinieku piesaiste, mācīšanās darba vietā, piederība zīmolam utt. - šo sarakstu var turpināt vēl un vēl. Dažiem no šiem apsvērumiem ir svars un vieta, tomēr bottomline ir vadītāju personīgās pārliecības un līderības stils, un līdz ar to, viena vai piecu cilvēku lēmums par vai pret.
 Ieviešot jebkādas izmaiņas darba vidē, vispirms ir jāvienojas ar struktūrvienību vadītājiem. Tieši viņi būs tie, kas jaunās idejas nesīs darbiniekiem, un, ja paši par to nebūs pārliecināti, no darbniekiem var sagaidīt tieši to pašu.

Kādas ir tavu darbinieku atsauksmes par attālināto darbu?
Pieņemot lēmumu par vai pret attālināto darbu, pašu darbinieku viedoklim ir jābūt pirmajā vietā. Visticamāk, tavs uzņēmums ir 2020. gadā aptaujājis biroja personālu par apmierinātību ar attālināto darbu. Ņemot vērā, ka īslaicīgas izmaiņas tikai ieviestas tik strauji, noskaņa šādās aptaujās var stipri atšķirties atkarīgi no mēneša, kurā tika uzdoti jautājumi. Mēs esam izgājuši vairākām pārmaiņu pieņemšanas fāzēm, no “medusmēneša” līdz noliegumam, ierobežojumu atcelšanai un atkārtotai pieņemšanai. Tāpēc, piemēram, pavasarī, kad gan skolas, gan pirmsskolas vecuma bērni “mācījās” mājās, un arī pati ideja par strādāšanu no mājām bija jauna, darbinieki, iespējams, pauda pretestību jaunajam formātam. Savukārt vasarā, kad visi, kam ir lauki, varēja baudīt sauli savas lauku mājas terasē, pati atrašanās pilsētā varēja likties pretdabiska. Pirms pieņemt lēmumu par attālinātā darba ilgtermiņa ieviešanu, ir vērts šādu aptauju veikt atkārtoti.
Leesman Index, aptaujājot 125 tūkstošus darbinieku, secinājuši, ka apmierinātību ar strādāšanu no mājām ietekmē vēl divi faktori. Pirmkārt, cilvēkiem virs 40, kuri ir labāk situēti nekā nesenie absolventi, ir labāki apstākļi, lai strādātu mājās - vai nu telpa mājās, vai arī konkrēta vieta, kas ir atvēlēta tikai darba uzdevumu pildīšanai. Šādas vietas esamība stipri ietekmē, vai darbinieks būs vai nebūs apmierināts ar savu darba vidi. Otrkārt, darba tirgus jaunpienācēji attālinātā darba apstākļos norāda, ka viņu spēja mācīties no pieredzējušākiem kolēģiem ir ierobežota neatrodoties vienā birojā un nenovērojot tos darbībā.
Varētu likties, ka arī vidējais darbinieku stāžs uzņēmumā varētu ietekmēt gatavību pieņemt jauninājumus. Tomēr tieši darba no mājām kontekstā šis faktors netiek norādīts, kā būtisks.

Vai birojs ļauj netraucēti pievērsties individuālajiem darbiem?
Leesman 20 gadu laikā ir aptaujājis vairāk nekā 700 000 biroja darbinieku visā pasaulē un tā dati secina: mūsdienu birojs dod iespēju komunicēt, apmainīties ar idejām, ātri satikt vajadzīgos kolēģus un stiprināt neformālās saites. Tomēr individuālās aktivitātes, pie kurām darbinieki pavada lielāko daļu darba dienas: padziļināts, koncentrēts darbs, rakstīšana, radošā domāšana utml., biroji atbalsta vismazāk. Lielākās sūdzības ir par nespēju koncentrēties un troksni darba vietā. Tieši šādas darbības strādāšana no mājām (vai no jebkuras citas vietas, izņemot uzņēmuma biroju) atbalsta vislabāk. Ja tavam birojam ir atvērts plānojums (vairāk par 20 cilvēkiem vienā telpā), nelabvēlīgas akustikas īpašības, neveiksmīgs plānojums vai slikta gaisa kvalitāte, darbs no mājām spēs uzlabot produktivitati. Diemžēl tieši šādi apstakļi ir raksturīgi lielai daļai biroju.

Jebkurš lēmums ietver risku
 Iespējams, lēmums par labu attālinātā darba ieviešanai ilgtermiņā var likties riskants. Tomēr pretējais lēmums arī ietvēr riskus. Mēs dzīvojam jaunā pasaulē, jaunā realitātē, un pieredzi, kas darbiniekiem tika piešķirta 2020. gadā, nevarēs ignorēt. Ievērojama daļa darba devēju mainīsies un kļūs elastīgāki, mainot arī darba ņemēju tirgus prasības. Tie uzņēmumi, kas būs starp pirmajiem, kas ieviesuši attālināto darbu ilgtermiņā, nostiprinās “laikmetīga darba devēja” tēlu, kļūstot konkurētspējīgāki darbinieku piesaistē.

Biroja mēbeles