Ergonomika – ko īsti tas nozīmē?
Ergonomikas pamatprincipi
Ergonomikas uzdevums ir darba vides un procesu pielāgošana darbinieku individuālajām fiziskajām un psihiskajām iespējām, lai nodrošinātu efektīvu darbu, kas nerada draudus cilvēka veselībai un darba uzdevumi ir ērti veicami. Tā izvērtē cilvēka un darba vides mijiedarbību balstoties uz anatomiju, fizioloģiju un psiholoģiju.Ir daudz funkcionālu un ergonomisku produktu, kas uzlabo un atvieglo mūsu ikdienu darba vietā, piemēram, krēsli aktīvai sēdēšanai. Taču mūsdienās ergonomikas koncepts ir jāskata plašāk. Tā ir holistiska pieeja darba vietai, plānojot gan vidi, gan darba procesu atbilstoši darbinieku vajadzībām.
Ergonomika palīdz risināt šādus mūsu darba vides un ikdienas aspektus:
- darba drošība
- darbinieku fiziskā un garīgā veselība
- mēbeļu un interjera dizains
- darba efektivitāte (produktivitāte)
Vai vēlies vienlaikus gan sēdēt, gan izkustēties?
Darba vietai jābūt individuāli pielāgojamai
Ergonomiska darba vieta ir pielāgota cilvēkiem, kas tur strādā, nevis otrādi. Mēs strādājam vislabāk, ja darba apstākļi atbilst mūsu fiziskajām un garīgajām īpašībām. Tāpēc, iekārtojot darba vietu, jāņem vērā katra cilvēka fiziskā izturība, auguma īpatnības vai spēja apstrādāt informāciju. Apzinoties šīs atšķirības, var plānot uzdevumus, risinājumus un iekārtot daudz ergonomiskāku darba vidi.
Laba ergonomika atmaksājas
Iespējams, ka biroja galda nomaiņa pret augstumā regulējamu galdu vai noliktavas aprīkojuma aizstāšana ar ergonomiskākiem risinājumiem šķiet liels ieguldījums. Taču pētījumi liecina, ka laba ergonomika var paaugstināt uzņēmumu peļņu. Piemēram, ISSA veiktais pētījums liecina, ka jebkuri līdzekļi, kas ieguldīti darba vides uzlabošanā, nes vismaz divkāršu atdevi. Ērta darba vide samazina darbnespējas dienu skaitu, kā arī veicina labsajūtu un laimes sajūtu, kas attiecīgi paaugstina produktivitāti, efektivitāti un kvalitāti. Tāpēc, kaļot nākotnes plānus, neaizmirsti domāt par ergonomiku!Avots: Ieguvumi no profilaktiskiem pasākumiem. Izmaksu un ieguvumu aprēķināšana par ieguldījumiem darba drošībā un veselībā uzņēmumos, Starptautiskā Sociālā nodrošinājuma asociācija (International Social Security Association – ISSA)
Kognitīvā ergonomika
Kognitīvā ergonomika, ko dēvē arī par informācijas ergonomiku, apskata cilvēku un tehnoloģiju mijiedarbību. Darbavietā izmantotā tehnoloģija ir jāpielāgo cilvēka spējām, lai cilvēks varētu redzēt, dzirdēt, saprast, atcerēties un pieņemt lēmumus. Datorsistēma, kas neatbilst smadzeņu informācijas apstrādes veidam, padara darbu grūtāku un izaicinošāku. Darba vieta ir jāpielāgo ne tikai ķermenim, bet arī smadzenēm.
Slodzes ergonomika
Slodzes ergonomika pēta, kā slodzes darbā ietekmē organisma kustību orgānus. Kustības un slodze nāk par labu cilvēka ķermenim. Problēmas rodas, ja priekšmeti tiek celti nepareizi vai ja slodze salīdzinājumā ar muskuļu spēku ir pārāk liela. Lai izvairītos no ceļot gūtajām sasprindzinājuma traumām, ir nepieciešamas celšanas metodes un palīglīdzekļi, piemēram, paceļamās platformas, un mini iekrāvēji.
Traumas saspringuma dēļ var radīt arī atkārtotas kustības, pārāk ilga sēdēšana un nepareizas darba pozas. Iespējams, ir nepieciešami pielāgojumi darba vietā, lai tā atbilstu gan uzdevumiem, gan tiem, kas tos veic. Regulējami biroja krēsli, augstumā regulējami galdi ar ergonomiskiem piederumiem un pretnoguruma paklāji var būtiski uzlabot darbinieku veselību un pašsajūtu.
Augstumā regulējamo galdu priekšrocības
Intensīvs roku darbs
Termins „intensīvs roku darbs” nozīmē uzdevumus, ko veic ar pastāvīgām, straujām plaukstas locītavas kustībām apvienojumā ar spēku. Ja šādas kustības tiek veiktas lielu darba dienas daļu, tas var būt par iemeslu saspringuma radītām problēmām plaukstā un rokā līdz pat kaklam un pleciem. Darbi, kuri ietver intensīva roku darba elementus, ir ēdināšanas nozares profesijas, tīrīšanas, pasta šķirošanas, montāžas un aprūpes darbi.
Skaņas ergonomika
Troksnis ir visas skaņas, kas nav vēlamas un ir traucējošas darba vidē. Tas var ietvert visu, sākot no skaļām iekārtu radītām skaņām un beidzot ar ventilācijas sistēmas fona troksni birojā. Troksnim nav jāsasniedz augsts skaņas līmenis, lai tas būtu kaitīgs, proti, jau pie 85 dB pastāv dzirdes bojājumu risks.
Troksnis un slikta skaņas akustika var radīt arī ar stresu saistītas problēmas. Profesiju grupām, kurās daudz jārunā, slikta skaņas vide var izraisīt balss problēmas, jo nepieciešams runāt skaļi, lai auditorija sadzirdētu. Skaņas absorbētāji, galda starpsienas un skaņu absorbējoši sienas paneļi vājina kaitinošo troksni un veicina labāku darba vidi. Skaņas ergonomika ir būtisks aspekts, veidojot veselīgu darba vietu. Lūdzu, izlasi, kā iekārtot interjeru ar gudru trokšņa slāpēšanu darba vietā!
Gaismas ergonomika
Ja apgaismojums darba laikā nav optimāls, pastāv galvassāpju un acu sasprindzinājuma risks. Turklāt tas var būt par iemeslu neērtām darba pozām un saspringumam muskuļos, kad cilvēks nespēj labi saskatīt savu darbu vai riskē ar apžilbināšanu. Pārskatiet darba vietas apgaismojums, lai ikviens varētu justies un strādāt labāk. Mūsu bloga publikācijā Izgaismo biroju šajā rudenī pieejami padomi par labu apgaismojumu.
Kustību nozīmīgums
Lielākā daļa cilvēku droši vien apzinās, ka pārāk ilga sēdēšana nenāk par labu veselībai. Cita starpā palielinās diskomforta risks mugurā un kaklā, samazinās skābekļa apgāde, turklāt atsevišķas slimības biežāk skar tos, kuri kustas reti, nekā tos, kuri ir aktīvāki. Kā norāda Sabiedrības veselības aģentūra, fiziskās aktivitātes veicina fiziskās un garīgās veselības uzlabošanos, atvieglo mācīšanos, nodrošina labāku koncentrēšanos un miega kvalitāti. Atceries - paņemiet pārtraukumu un izstaipieties kopā!
Kāda veida rakstāmgalds jums ir piemērots?
Kopsavilkums
Bloga publikācijā ir skaidrots ergonomikas jēdziens. Papildus zināšanām par pareizām darba pozām un dažādu ergonomisku palīglīdzekļu lietošanu, runa ir gan par darba vides, gan darba metožu plānošanu un pielāgošanu individuālām vajadzībām. Labai ergonomikai nepieciešams holistisks skatījums, kas ietver slodzes ergonomiku, skaņas ergonomiku, gaismas ergonomiku, kognitīvo ergonomiku, riskus, kas saistās ar atkārtotām kustībām, regulāru un dažādu kustību nozīmi un daudz ko citu.
